Племенное положение клуба

Saskaņots 29.06.2014

 

CILTSDARBA NOLIKUMS

1. Vispārīgā daļa.

2. Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.

3. Ciltsdarba kontrole un konsultācijas.

4  Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.

5. Prasības vaislas kucei.

6. Prasības vaislas sunim.

7. Pārošanas atļauja un pārošana.

8. Metiena kontrole.

9. Vaislas kuces īpašnieka pienākumi un tiesības.

10.Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības.

11. Audzētavas.

12. Metiena reģistrācija un maksājumi.

13. Pārkāpumi.

 

  1. VISPĀRĪGĀ DAĻA

    1. Latvijas Jorkšīras terjeru kluba (turpmāk tekstā “Klubs”) Ciltsdarba nolikums (turpmāk tekstā “Nolikums”) izstrādāts pamatojoties uz Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentu un nav pretrunā ar to.

    2. Kluba Ciltsdarba nolikums izstrādāts mērķtiecīga un atbildīga ciltsdarba sekmēšanai, lai saglabātu un izkoptu šķirnes vēlamās īpašības, kā arī cīnītos pret iedzimtiem defektiem un iedzimtām slimībām.

    3. Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama rūpnieciska, nesaprātīga suņu turēšana un vairošana.

    4. Nolikuma prasības ir saistošas visiem Kluba biedriem, kuri vēlas savus suņus un kuces izmantot ciltsdarbā. 

    5. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Valde un pieņem lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Atkāpes no LKF Ciltsdarba Reglamenta saskaņo ar LKF Ciltslietu Komisiju.

 

  1. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅAĪPAŠNIEKS

    1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kurai ir likumīgas un dokumentāli pierādāmas īpašuma tiesības uz dzīvnieku.

    2. Audzētājs ir Latvijas Republikas iedzīvotājs vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, kas ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks uz kuces pārošanas vai metiena dzimšanas brīdi. Metienam jābūt dzimušam un tā apskatei jānotiek Latvijas Republikā.

    3. Audzētājam, atbilstoši LV likumdošanai, jābūt apmācītam mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā un jāsaņem apmācību apliecinošs dokuments, izņemot personas, kurām ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā.

    4. Klubs veic īpašu uzraudzību pār ciltsdarbu ar nomātām un kopīpašumā esošām kucēm. Audzētājam/audzētavas īpašniekam jāiesniedz klubā rakstisks līgums par kuces nomāšanu vai kopīpašuma lietošanas noteikumiem savlaicīgi pirms pārošanas atļaujas saņemšanas.

 

    1. Nododot suni nomā, nomas līgums stājas spēkā ar to brīdi, kad suņa īpašnieks, kurš norādīts ciltsrakstos, ir reģistrējis līgumu klubā, par ko liecina kluba izpildinstitūcijas atbildīgās personas paraksts, kluba zīmogs un reģistrācijas datums. Minētais līgums 7 dienu laikā jāiesniedz LKF Ciltsgrāmatā.

 

 

  1. CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS

    1. Kluba uzdevums ir sniegt vaislas dzīvnieku īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un konsultācijas ciltsdarba jautājumos.

    2. Kluba Valde izvēl no sava vidus kluba ciltsdarba vadītāju, kura pienākumos ietilpst ciltsdarba vadīšana un kontrole, kā arī ciltsdarba kontrolieru apmācīšana, kuriem ir tiesības veikt metienu apskati, sniegt konsultācijas un fiksēt Nolikuma pārkāpumus.

    3. Ciltsdarba vadītājs kontrolē dotā Nolikuma prasību izpildi un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

 

  1. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI

    1. Ciltsdarba var izmantot tikai veselus, šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Dzīvnieku, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā tikai ar Valdes lēmumu. Tā partnerim jābūt ar pilniem ciltsrakstiem.

    2. Ciltsdarbā neizmanto dzīvniekus sliktā kondīcijā un ar iedzimtiem defektiem, kā, piemēram, uzvedības anomālijas, iedzimts aklums vai kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļa anomālijas, kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, skeleta deformācijas – lauzta aste u.c., kā arī slimus ar iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.

    3. Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli vai kondīciju, Klubs ir tiesīgs pieprasīt īpašniekam uzrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai.

    4. Kluba biedriem ir atļauts izmantot savu suņu pārošanai tikai tos Latvijas Republikā dzīvojošos suņus, kuru īpašnieki ir LKF klubu biedri.

    5. Pārošanai izmantojot citā valstī dzīvojošu suni, tam jābūt ar FCI atzītiem ciltsrakstiem un tam jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.

    6. Pirms kuces pārošanas kluba komisija ir tiesīga pārbaudīt apstākļu piemērotību veselīga metiena izaudzēšanai.

    7. Vaislas sunim un kucei jāsaņem eksterjera novērtējums LKF sistēmā rīkotās izstādēs. Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskate, kuru nodrošina Klubs, to saskaņojot ar LKF Ciltslietu Komisiju un Ekspertu Biroju.

    8. Ja suns vai kuce kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm saņem novērtējumu 0 (diskvalifikācija), tad viņa izmantošana ciltsdarbā iespējama tikai ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju.

    9. Vaislas kucei un vaislas sunim jābūt apzīmētiem un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.

  2. PRASĪBAS VAISLAS KUCEI

    1. Vaislā izmanto kuces vecumā no 15 mēnešiem līdz 8 gadiem.

    2. Vaislas kucei:

      1. kucēm, kas dzimušas līdz 01.01.2008., jāsaņem eksterjera novērtējums "teicami": vecumā līdz 2 gadiem vismaz viens novērtējums, vecākām par 2 gadiem - divi novērtējumi, no kuriem vienam jābūt saņemtam starpklasē vai atklātā klasē. Ar Kluba Valdes lēmumu izņēmuma gadījumos pieļaujama kuces izmantošana ar novērtējumu "ļoti labi";

      2. kucēm, kas dzimušas pēc 01.01.2008., jāsaņem eksterjera novērtējums: vecumā līdz 2 gadiem jābūt vismaz vienam novērtējumam "teicami", vecumā virs 2 gadiem otrs novērtējums "teicami" vai "ļoti labi". Pirmais novērtējums var būt saņemts junioru klasē. Vienam novērtējumam jābūt saņemtam starptautiskajā vai specializētajā šķirnes izstādē;

      3. kucēm, kas dzimušas pēc 01.01.2014., jāsaņem 3 eksterjera novērtējumi "teicami": līdz 24 mēnešu vecumam 2 (divi) novērtējumi , pēc 24 mēnešu vecuma jāsaņem trešais novērtējums. Pirmais novērtējums var būt saņemts junioru klasē. Diviem novērtējumiem jābūt saņemtiem Jorkšīras terjeru specializētajā izstādē un vienam kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm;

      4. jāveic medicīniskā pārbaude uz acu slimībām. Vaislā nav izmantojama kuce, kurai konstatēta kāda iedzimta acu slimība;

      5. jāveic ceļa kaula (patellas) izmeklējums (var veikt no 10 mēnešu vecuma, bet ieteicams no 12 mēnešu vecuma). Vaislā izmantojama kuce ar pārbaudes rezultātu 0, 1, 2. Ja kuces pārbaudes rezultāts ir 1 vai 2, tai jāizvēlas partneris ar pārbaudes rezultātu 0.

    3. Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Pārošana atļauta ne ātrāk kā desmit mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas.

 

  1. PRASĪBAS VAISLAS SUNIM

    1. Ciltsdarbā izmanto suni no 12 mēnešu vecuma bez maksimālā vecuma ierobežojuma.

    2. Vaislas sunim:

      1. suņiem, kas dzimuši līdz 01.01.2008., jāsaņem eksterjera novērtējums "teicami": vecumā līdz 2 gadiem vismaz viens novērtējums, vecākiem par 2 gadiem – divi novērtējumi, no kuriem vienam jābūt saņemtam starpklasē vai atklātā klasē;

      2. suņiem, kas dzimuši pēc 01.01.2008., jāsaņem eksterjera novērtējums "teicami": vecumā līdz 2 gadiem viens novērtējums, vecumā virs 2 gadiem divi novērtējumi. Pirmais novērtējums var būt saņemts junioru klasē. Vienam novērtējumam jābūt saņemtam starptautiskajā vai specializētajā šķirnes izstādē;

      3. suņiem, kas dzimuši pēc 01.01.2014., jāsaņem 3 eksterjera novērtējumi "teicami": līdz 24 mēnešu vecumam 2 (divi) novērtējumi, pēc 24 mēnešu vecuma jāsaņem trešais novērtējums. Pirmais novērtējums var būt saņemts junioru klasē. Diviem novērtējumiem jābūt saņemtiem Jorkšīras terjeru specializētajā izstādē un vienam kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm;

      4. jāveic medicīniskā pārbaude uz acu slimībām. Vaislā nav izmantojams suns, kuram konstatēta kāda iedzimta acu slimība;

      5. jāveic ceļa kaula (patellas) izmeklējums (var veikt no 10 mēnešu vecuma, bet ieteicams no 12 mēnešu vecuma).Vaislā izmantojams suns ar pārbaudes rezultātu 0, 1, 2. Ja sunim pārbaudes rezultāts ir 1 vai 2, tam jāpiemeklē partnere ar pārbaudes rezultātu 0.

 

  1. PĀROŠANAS ATĻAUJAUN PĀROŠANA

    1. Pārošanas atļauja.

      1. Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem Klubā pirms kuces pārošanās. Pārošanas atļauju konkrētai kucei Kluba ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba uzskaites grāmatā. Pārošanas atļauja ir derīga 1 (vienu) mēnesi. Pārošanas atļaujā ieraksta vaislas suņa vārdu, ar kuru ir paredzēts pārot.

      2. Pirms atļaujas izsniegšanas kuces īpašniekam ir jāiepazīstas ar Kluba ciltsdarba nolikuma prasībām un ar savu parakstu jāapliecina, ka ar tām ir iepazinies un apņemas tās pildīt.

      3. Pārošanas atļaujas saņemšanai audzētājam jāuzrāda dokuments par apmācību labturības jomā vai izglītības dokuments veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā atbilstoši LV likumdošanai, kā arī kuces izstādes apraksta lapu kopijas, acu un ceļa kaula (patellas) pārbaužu rezultātus, kuces ciltsrakstu kopija un atbilstošie dokumenti izvēlētajam vaislas sunim (izņemot pārojumu citā valstī).

      4. Pārošanas atļauja netiek izsniegta, ja nav izpildītas Nolikuma prasības.

      5. Pirms pārošanas suņa un kuces īpašniekiem jāvienojas par pārojuma apmaksas nosacījumiem, tos ierakstot pārošanas aktā un nostiprinot ar abu pušu parakstiem. Apmaksas nosacījumiem ir līguma spēks.

      6. Pārošanas atļauju ar aizpildītu pārošanas aktu un abu suņu īpašnieku parakstiem audzētājs nodod Klubā 30 dienu laikā pēc pārošanas.

    2. Pārošana.

      1. Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša ieskatiem vai pēc Kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma.

      2. Ja Kluba ciltsdarba vadītājs uzskata, ka audzētāja izvēlētais vaislas suns nav piemērots kuces pārošanai, viņam par to ir jāinformē audzētājs. Ja audzētājs ciltsdarba vadītāja ieteikumiem nepiekrīt, tie tiek ierakstīti pārošanas atļaujas veidlapā un audzētājs ar savu parakstu apliecina, ka ir brīdināts par iespējamiem nevēlamiem pārošanas rezultātiem.

      3. Pirmās pakāpes tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis, pusmāsa-pusbrālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem rakstveida Kluba ciltsdarba vadītāja atļauja, kuru vienlaicīgi ar metiena kartiņu ir jāiesniedz Ciltsgrāmatas vadītājam.

      4. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārojusies ar diviem vai vairākiem suņiem, tad kucēni tiek reģistrēti un ciltsraksti izsniegti tikai pēc DNS testa veikšanas. Ja ir notikusi neplānota kuces sapārošanās pie audzētāja vai audzētavas īpašnieka, kurš tur vairāk kā vienu suni, kucēniem ir jāveic DNS tests, lai noteiktu kucēnu tēvu. Ciltsraksti tiek izsniegti pamatojoties uz testa rezultātiem.

 

8.      METIENA KONTROLE

    1. Audzētājam vai audzētavas īpašniekam par metiena piedzimšanu jāpaziņo Klubam 3 dienu laikā. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašniekam par to jāpaziņo Klubam 14 dienu laikā pēc plānotā dzemdību termiņa.

    2. Kluba ciltsdarba vadītājs norīko kompetentu komisiju metiena apskates veikšanai (aktēšanai) tā audzēšanas vietā. Komisijas sastāvā jābūt vismaz vienai personai ar kinoloģisko izglītību, kura atbild par kucēnu fizisko veselības stāvokli apskates brīdī un apliecina to metiena apskates aktā ar savu parakstu. Neskaidrības gadījumos kinologam ieteicams pieaicināt veterināro speciālistu. Metiena apskates komisijā nevar būt kucēnutēva īpašnieks vai persona, kuras īpašumā vai kopīpašumā ar audzētāju ir kucēnu māte vai citi suņi.

    3. Audzētāja pienākums ir nodrošināt metiena kontroles iespēju.

    4. Pamatota konflikta gadījumā audzētājs vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozīme LKF Ciltslietu Komisija.

    5. Metienam tiek veiktas divas apskates: pirmā - 5 dienu laikā pēc dzimšanas un otrā ne ātrāk, kā pilnās 8 nedēļās. Audzētavas metienu apskata vienu reizi – ne ātrāk, kā 8 nedēļās.

    6. Pirmās apskates laikā komisija aizpilda apskates aktu, kurā tiek fiksēti dati par metienu:kucēnu skaits, kucēnu svars apskates dienā, kucēnu fiziskā attīstība, atbilstība šķirnei, konstatētie kucēnu anatomiskās uzbūves defekti, kuces fiziskais stāvoklis un turēšanas apstākļi, kucesmikročipa numura atbilstība ierakstam ciltsrakstos un pārošanas atļaujā.

    7. Audzētājam tiek sniegtas konsultācijas par turpmākajām darbībām – kucēnu attārpošanu, piebarošanu, vakcināciju, identificēšanu u.c.

    8. Aktu paraksta metiena kontroles komisijas locekļi un audzētājs. Aktu komisija pēc pēdējās apskates 8 nedēļu vecumā iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam.

    9. Pirms otrās apskates pie audzētāja vai pirmās apskates pie audzētavas īpašnieka kuces īpašnieks elektroniski nosūta uz Kluba e-pastu sekojošus datus par kucēniem: kucēnu vārdus, dzimumu, mikročipa numurus, datus par attārpošanu un vakcināciju.

    10. Uz pēdējo apskati 8 nedēļu vecumā kucēniem jābūt identificētiem ar mikročipu. Kucēnu svars nedrīkst būt mazāks par 500 gramiem.

    11. Komisija veic katra kucēna apskati, pārbaudot tā identifikāciju. Kucēnus apskata un nosaka: kucēna svaru, acu stāvokli (vai nav acs apduļķojums), sakodienu, sēklinieku skaitu un atrašanās vietu, astes veidojumu, brukas esamību, krāsas atbilstību standartam, kucēna uzvedību, socializāciju u.c. Apskates laikā tiek aizpildīts metiena apskates akts, kurā tiek norādīta visa konstatētā informācija par katru kucēnu, ieskaitot defektus, ja tādi ir.

    12. Kluba ciltsdarba vadītājs sagatavo atsavināšanas līgumu uz katru kucēnu divos eksemplāros. Līgumā katram kucēnam ieraksta metiena apskates komisijas konstatētos trūkumus, ja tādi ir. Atsavināšanas līguma sadaļu ar informāciju par kucēnu paraksta kluba ciltsdarba vadītājs.

    13. Audzētājam tiek izsniegti kucēnu atsavināšanas līgumi pēc saistību izpildes ar klubu - apmaksājot metiena reģistrāciju ciltsgrāmatā, kucēnu apskati un ceļa izdevumus komisijai.

    14. Ja metienā konstatē kucēnu ar diskvalificējošu defektu (nestandarta krāsa, lauzta aste, zobu anomālijas, sēklinieku trūkums u.c.), tam tiek izsniegti ciltsraksti ar zīmogu “Nav izmantojams ciltsdarbā”.

    15. Uz pārdošanas brīdi kucēniem jābūt vakcinētiem ar vecumam atbilstošu vakcīnu.

    16. Kucēnus drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem pēc pēdējas apskates 8 nedēļu vecumā. Nododot kucēnus jaunajiem īpašniekiem, audzētājam jānodrošina kluba izdota kucēna atsavināšanas līguma abpusēja parakstīšana.Līgums kalpo par pamatu LKF ciltsrakstu izsniegšanai kucēna jaunajam īpašniekam.

    17. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens jauktenis, tad kucēni tiek reģistrēti tikai pamatojoties uz DNS testiem, jaukteņi netiek reģistrēti.

 

  1. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

 

    1. Vaislas kuces īpašnieka (audzētāja) pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai tādu vaislas suni, kurš atbilst visām šī Nolikuma izvirzītajām prasībām.

    2. Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Klubā nereģistrētus metienus.

    3. Audzētājam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labi turēšanas apstākli un atbilstoša barošana.

    4. Visiem metiena kucēniem līdz 8 nedēļu vecumam jāveic identifikācija ievadot mikročipu.

    5. Savlaicīgi un regulāri jāveic kucēnu attārpošana.

    6. Savlaicīgi jāuzsāk kucēnu vakcinācija. Gadījuma, ja audzētājs nav pārdevis kucēnus līdz laikam, kad pēc profilaktiskās imunizācijas shēmas ir paredzēta atkārtota imunizācija, audzētājam ir jāveic kucēnu atkārtota vakcinācija atbilstoši vecumam.

    7. Ja kucēni vakcinēti 6 nedēļu vecumā, tos var atsavināt pēc divām nedēļām. Ja kucēni vakcinēti 7 vai 8 nedēļu vecumā, tos var atsavināt pēc vienas nedēļas. Pēc triju mēnešu sasniegšanas kucēnus var atsavināt, ja tie ir vakcinēti pret vīrusu izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.

    8. Kuces īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

    9. Audzētājam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā, kam ir līguma spēks, atrunātajā kārtība.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  1. VAISLAS SUŅAĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

 

    1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kas reģistrētas FCI sistēmā sastāvošas organizācijās.

    2. Suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam – LKF kluba biedram uzradīt LKF noteikta parauga pārošanas atļauju.

    3. Īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

    4. Suņa īpašniekam ir otras izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

    5. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanās aktā, kam ir līguma spēks, atrunātajā kārtībā.

    6. Suņa īpašnieks ir atbildīgs par vaislas kuci, kas ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.

 

  1. AUDZĒTAVAS

 

    1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF.

    2. Audzētavas īpašniekam savā darbībā jāvadās pēc LKF nolikuma par afiksu un audzētavām.

    3. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst Nolikuma prasībām.

    4. Audzētavas īpašniekam jāpaziņo Klubam par metiena piedzimšanu 3 dienu laikā.

    5. Audzētavas īpašniekam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēja veikt metiena apskati 8 nedēļu vecumā.

    6. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena kontroles komisija veic metiena apskati 8 nedēļu vecumā.

    7. Ja audzētava tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkāpumi, Kluba Valde ir tiesīga griezties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturēt audzētavas darbību.

 

  1. METIENA REĢISTRĀCIJA UN MAKSĀJUMI

 

    1. Metiens tiek reģistrēts ar pievārdu, afiksu vai audzētavas nosaukumu.

    2. Metiena pievārdu audzētājam piešķir klubs pēc viņa iesniegtā priekšlikuma. Pievārdu ieraksta ciltsrakstos aiz suņa vārda. Katra nākamā metiena pievārdam ir būtiski jāatšķiras no iepriekšējā, kas nozīmē, ka nevar pievienot atsevišķus burtus vai citus vārdus iepriekš izmantotam pievārdam.

    3. Reģistrētafiksu, atbilstoši LKF ciltsdarba reglamenta nosacījumiem, ir tiesīgs audzētājs, kura īpašumā ir kaut viena vaislas kuce. Afikss tiek izmantots visiem pie audzētāja dzimušajiem metieniem un tiek ierakstīts ciltsrakstos aiz suņa vārda.

    4. Viena metiena visu kucēnu vārdiem jāsākas ar vienu un to pašu burtu. Audzētavas īpašnieks metiena burtu nosaka pats, afiksa īpašniekam un audzētājam metiena burtu nosaka klubs lejupejošā alfabētiskā secībā.

    5. Zīmju skaits suņa vārdā kopā ar audzētavas nosaukumu, afiksu vai metiena pievārdu, nedrīkst pārsniegt 35 (ieskaitot atstarpes starp vārdiem).

    6. Audzētājs, afiksa īpašnieks un audzētavas īpašnieks veic metiena reģistrācijas apmaksu saņemot kucēnu atsavināšanas līgumus.

    7. Audzētājam, afiksa īpašniekam un audzētavas īpašniekam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējas apskates brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēnam, kas ir vaislas brāķis, tiek izsniegti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.

 

 

 

 

 

  1. PĀRKĀPUMI

    1. Gadījumā, ja Kluba biedrs pārkāpj dotā Nolikuma prasības, Kluba Valde var lemt jautājumu par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku, vai izslēgšanu no Kluba.

    2. Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

    1. Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

    1. Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

 

Pieņemts Valdes sēdē                                            14.03.2014.

Kluba Valdes priekšsēdētāja                               N.Priladisa